ellišķs
ellišķs -ais; s. -a, -ā
ellišķi apst.; sar.
Ellišķīgs.
PiemēriMašīnas būdā darbnīcā pa grīdu, kas izklāta ar skārdu, valstījās tukšs spainis, un tas jautrā sabiedrībā ar dažādiem dzelžiem un nolietotām rezerves daļām sacēla ellišķu troksni.
Avoti: 2. sējums