ezīgs
ezīgs -ais; s. -a, -ā
ezīgi apst.; sar.
Skarbs, nelaipns.
PiemēriPaliku brīdi klusu, minēdams cēloņus, kālab vecais tik ezīgs, mazrunīgs.
- Paliku brīdi klusu, minēdams cēloņus, kālab vecais tik ezīgs, mazrunīgs.
- Ap trim pēcpusdienā atskrien Mira, drusku ezīga par to, ka Ilga aizgājusi ar Valdi.
- Viņā, sākot ar šaurajām ačelēm un beidzot ar uzsvērti aprauto valodu, viss bija ass un ezīgs.
Avoti: 2. sējums