Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ežmala
ežmala -as, s.
ežmale -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Ežas mala. Arī eža.
PiemēriLiena izgāja drusku ārpus mājas un apsēdās kādā iemīlētā vietiņā, ežmala pie rudziem.
  • Liena izgāja drusku ārpus mājas un apsēdās kādā iemīlētā vietiņā, ežmala pie rudziem.
  • Nodzinis vagu līdz kuplam ievu krūmam, kas uz ežmales ziedos līgojās, viņš pieturēja pelēci..
  • Puscēlienā pļāvēji sasēžas ežmala, aizdedzina pīpes..
  • No druvas izmests Guļ ežmalā Smags, pelēks akmens..
Avoti: 2. sējums