Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
fanātiķis
fanātiķis -ķa, v.
fanātiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
Piemēri..kāds «svētais» [Indijā].. apņēmies visu mūžu staigāt ar paceltu roku. Šī reliģiskā fanātiķa paceltā roka bija gandrīz izkaltusi.
2.Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
Avoti: 2. sējums