Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
fanfara
fanfara -as, s.
1.Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
PiemēriSpēlēt fanfaru.
2.parasti dsk. Svinīgs taures signāls.
PiemēriAr dziesmām un fanfarām pionieri ieskandina savas organizācijas gadadienu.
Avoti: 2. sējums