Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
favorīte
favorīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Sieviete, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona. Šādas personas mīļākā.
PiemēriKaraļa favorīte.
  • Karaļa favorīte.
  • Slaidā, brūnētā skaistule - vismīļākā no [ministra] Nīkura favorītēm - bija izredzēta kļūt par viņa nākamo ceļu vienīgo līdzgaitnieci.
2.Sportiste, arī sportistu komanda, kurai ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
PiemēriČempionāta favorīte.
  • Čempionāta favorīte.
Avoti: 2. sējums