figūra
figūra -as, s.
1.Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam). Apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
PiemēriCilvēka figūra.
1.1.pārn. Personība, ievērojama persona.
PiemēriPirmsrevolūcijas latviešu un padomju literatūras vēsturē Andrejs Upīts ir vesels laikmets. Tā ir grandioza figūra - izcils mākslinieks..
2.Skulpturāls tēls. Skulptūra.
PiemēriĢipša figūra.
2.1.Cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.).
PiemēriViņa vāzēs un šķīvjos dominē ainava un figurālie motīvi - arāji, malējas.. Figūras tvertas spraigā kustībā.
3.mat. Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris). Punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
PiemēriPlaknes figūra.
4.Kauliņš (galda spēlēs).
PiemēriIegūt figūru.
5.mūz. Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
PiemēriMelodiskā figūra.
6.Noteiktu kustību secība, kombinācija.
PiemēriGadu gaitā dejas kļūst bagātākas ar jaunām figūrām, mainās mūzikas pavadījums, mainās ritms, temps..
7.literat. Sintaktiska konstrukcija, ko lieto izteiksmīguma pastiprināšanai.
PiemēriStilistiska figūra.
Avoti: 2. sējums