figurēt
figurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Piedalīties, darboties, atrasties (kur). Tikt nosauktam, pieminētam.
PiemēriFigurēt tiesā par liecinieku.
- Figurēt tiesā par liecinieku.
- Satīriskajās komēdijās sižetu «organizē», darbību vada parasti negatīvās personas. Te parasti figurē kāda persona, kas izraisa nicinājumu, sašutumu.
- Šī izcilā, kvēlā grāmata, kurā patiesībā nefigurē atsevišķs varonis, bet tā lomā darbojas kāds karavīru vads, mūs [lasītājus] neparasti saista un saviļņo.
- Filmu sarakstā figurē jaunākās filmas.
Avoti: 2. sējums