Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
finišēt
finišēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Nonākt distances galapunktā, pie mērķa (sporta sacensībās).
PiemēriJauna republikas rekorda laikā pirmais bija Zigurds Mellacis. Ēvalds Stūris finišēja desmitdaļu sekundes vēlāk.
Avoti: 2. sējums