flotile
flotile -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.mil. Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
PiemēriUpju flotile.
- Upju flotile.
- Flotiles komandieris.
- Īsi pirms tam mani norīkoja par Kaspijas flotiles mīnu divīzijas komisāru.
2.Zvejas, sporta vai ekspedīcijas kuģu vienība.
PiemēriLedlaužu flotile.
- Ledlaužu flotile.
- Flotiles zvejnieki.
- ..viņš redz izejam jūrā uz zveju kuģu flotili ar dvīņu traļiem..
- Cita pēc citas ziemas novietnes atstāj jahtas, skuteri, gliseri. Lai visa flotile būtu, kā saka, kaujas gatavībā, jāpaveic vēl daudz.
Avoti: 2. sējums