Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
fluorescēt
fluorescēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.; parasti divd. formā: fluorescējošs; fiz.
Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
PiemēriŠķīdums fluorescē.
Avoti: 2. sējums