Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
fricis
fricis -ča, v.; sar.; niev.
Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā pasaules karā vai Lielajā Tēvijas karā).
PiemēriSkolā citi zēni zināja pastāstīt par partizāņu sadursmēm Gaujas malā.. «Fricim deg papēži,» viņi runāja.
  • Skolā citi zēni zināja pastāstīt par partizāņu sadursmēm Gaujas malā.. «Fricim deg papēži,» viņi runāja.
  • Zēnam lāgiem uzmācās tāds kā kauns par tēvu: ko viņš tik briesmīgi klanās tiem fričiem..
Avoti: 2. sējums