Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
fricis
fricis -ča, v.; sar.; niev.
Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā pasaules karā vai Lielajā Tēvijas karā).
PiemēriSkolā citi zēni zināja pastāstīt par partizāņu sadursmēm Gaujas malā.. «Fricim deg papēži,» viņi runāja.
Avoti: 2. sējums