Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
frēze
frēze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei). Arī frēzmašīna.
PiemēriMums, namdariem, kolhozs darbnīcā ierīkojis frēzi.
  • Mums, namdariem, kolhozs darbnīcā ierīkojis frēzi.
  • Ai Teni, varbūt no tiesas tev un citiem būtu labāk, ja tu ietu atpakaļ uz fabriku pie frēzes.
2.Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
PiemēriDārza frēze.
  • Dārza frēze.
  • Meža frēze.
  • Pārnesamā frēze.
  • Pārbīdāmā frēze.
  • Arklam nepadevīgu purva augšņu iestrādāšanā ļoti noderīga ir frēze.
  • Frēzi lieto sīkstu velēnu, kā arī stipri ciņainu vietu un maz sadalījušos purva augšņu pirmreizējai sastrādāšanai, pie tam augsnes frēzēšana aizstāj divus darbus - aršanu un šķīvjošanu.
  • Sējumiem, pikējumiem un spraudeņiem, kā arī sīko augu izstādīšanai augsni sagatavo 20-25 centimetrus dziļi. Šim nolūkam lietojama augsnes frēze.
Stabili vārdu savienojumiCeļu frēze.
  • Ceļu frēze Mašīna grunts sasmalcināšanai un sajaukšanai ar saistmateriāliem (uz būvējamā ceļa).
Avoti: 2. sējums