fūga
fūga -as, s.; mūz.
Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas. Šīs formas skaņdarbs.
PiemēriTrīsbalsīga fūga.
- Trīsbalsīga fūga.
- Fūgas ekspozīcija.
- Fūgas noslēgums.
- Šostakoviča fūgas daudzkārt veidotas pēc Baha paraugiem..
- Par pianista spējām iejusties klasiskajā mūzikā liecināja Baha prelūdijas un fūgas.. izpildījums.
Stabili vārdu savienojumiDivkāršā fūga. Saliktā fūga. Vienkāršā fūga.
- Divkāršā fūga — Fūga ar divām tēmām.
- Saliktā fūga — Fūga ar divām vai vairākām tēmām.
- Vienkāršā fūga — Fūga ar vienu tēmu.
Avoti: 2. sējums