galējs
galējs -ais; s. -a, -ā
galēji apst.
1.parasti ar not. gal.: galējais Tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais. Tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) – par telpu, teritoriju, tās daļu.
PiemēriGalējie ziemeļi.
- Galējie ziemeļi.
- Okeāna kuģiem starpība starp vislielāko un vismazāko iegrimi sasniedz 3 līdz 4 metrus. Tas arī ir atstatums starp divām galējām ūdenslīnijām, kuras no augšas un no apakšas ierobežo tā saukto mainīgo ūdenslīniju joslu.
- Kas tur rīb, kas tur klaudz Galējā kambarī?
2.Tāds, kas ļoti skaidri izpaužas. Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi. Arī krass.
PiemēriIegrūst galējā postā.
- Iegrūst galējā postā.
- Galējais individuālisms.
- Galēji reakcionārs žurnāls.
- Bet kā ir cilvēkam, ja.. pēc galēja sasprindzinājuma nenāk atvieglojums - nevar atvilkt elpu, nevar pakliegt, pat ne pakustēties?
- Bet vai tad visi viņas [aktrises] dāsnie gadi, skaistās lomās pārvērsti, nav izdzīvoti tajā galējā atklātībā, kāda piemīt tikai aktiera profesijai?
- Par noziegumu nav uzskatāma darbība, kas.. izdarīta galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud Padomju valsts interesēm, sabiedrības interesēm, konkrētajai personai vai citiem pilsoņiem un viņu tiesībām..
Avoti: 3. sējums