garausis
garausis -ša, v.
garause -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Tas (tāds), kam ir garas ausis (par dzīvnieku).
PiemēriĒzelis, garausis.
1.1.Zaķis. Trusis.
PiemēriNo krūmiem izlēca zaķis un nesteigdamies cilpoja uz šķūņa pusi. Pamanījis cilvēku, garausis satrūkās un diedza prom uz mežu.
Avoti: 3. sējums