gardegunis
gardegunis -ņa, v.
gardegune -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Tas (tāds), kam ir garš knābis, snuķis, purns.
Piemēri..ieradās stārķis vardes ķert. Purva putni.. tarn nedomāja sevišķi uzticēties. Neviens taču nevarēja galvot, ka gardegunis, vardes ķerot, nepagrābj arī kādu ķīvītēnu vai kuitalēnu.
1.1.niev. Tas (tāds), kam ir garš deguns (par cilvēku).
PiemēriGardegune vecene.
Avoti: 3. sējums