garausis
garausis -ša, v.
garause -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Tas (tāds), kam ir garas ausis (par dzīvnieku).
PiemēriĒzelis, garausis.
- Ēzelis, garausis.
- Lai manai pādītei trejādas avis: Strupause, garause, sprogainīte.
1.1.Zaķis. Trusis.
PiemēriNo krūmiem izlēca zaķis un nesteigdamies cilpoja uz šķūņa pusi. Pamanījis cilvēku, garausis satrūkās un diedza prom uz mežu.
- No krūmiem izlēca zaķis un nesteigdamies cilpoja uz šķūņa pusi. Pamanījis cilvēku, garausis satrūkās un diedza prom uz mežu.
- Kādu rītu izgāju ar bisi pa mežu pastaigāt un padzīt kādam garausim pēdas. Eju, eju pa zaķa pēdām..
- ...ministrija paredz izmantot trušus visu jauno medicīnas preparātu pārbaudei. Tieši šie garauši.. mediķiem palīdzējuši konstatēt, cik kaitīgas cilvēka organismam ir dažas miega Zāles.
Avoti: 3. sējums