garnitūra
garnitūra -as, s.
1.Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
PiemēriBurtu garnitūra.
- Burtu garnitūra.
1.1.poligr. Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
PiemēriApmeklētāju uzmanību [izstādē] saistīs glīta mēbeļu garnitūra divistabu dzīvoklim, šo garnitūru eksponē.. mēbeļu kombināts.
- Apmeklētāju uzmanību [izstādē] saistīs glīta mēbeļu garnitūra divistabu dzīvoklim, šo garnitūru eksponē.. mēbeļu kombināts.
- «Jā, vai tu ievēroji, šis [gredzena] smaragds un tie smaragdi, ko es nēsāju kaklā, tie ir no vienas garnitūras... Un auskari arī..»
Avoti: 3. sējums