garšīgs
garšīgs -ais; s. -a, -ā
garšīgi apst.
1.Tāds, kam ir patīkama garša. Tāds, kas labi garšo.
PiemēriGaršīga maize.
- Garšīga maize.
- Garšīgi āboli.
- Garšīgas brokastis.
- Garšīgi pagatavotas pusdienas.
- Katrs zina, cik garšīgs ir žāvēts zutis. Marinēts nēģis vēl garšīgāks..
- Cik garšīgs ir visvienkāršākais ēdiens tīru cilvēku mājā..
- Ko vispār ņemt līdzi?.. kaut ko garšīgu ceļam. Pirmos tomātus, teiksim, labas konfektes.
- Ehē, šeit taču smaržo pēc kaut kā garšīga.
1.1.apst. Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri.
Piemēri..tik garšīgi viņš ēda. Sirmā, garā bārda kustējās vien.
- ..tik garšīgi viņš ēda. Sirmā, garā bārda kustējās vien.
- ..sieva atbildēja, uzcītīgi strēbdama un maizes rikā laiku no laika garšīgi iekozdama..
1.2.apst.; pārn. Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
PiemēriPauls garšīgi pasmējās, iztukšoja glāzi un noglaudīja savas ūsiņas.
- Pauls garšīgi pasmējās, iztukšoja glāzi un noglaudīja savas ūsiņas.
- ..Piepe savaikstīja apaļo seju un, galvu atgāzis, garšīgi nošķaudījās..
Avoti: 3. sējums