Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gauss1
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Tāds, kas strādā, rīkojas, kustas lēni, bez spraiguma. Lēns.
PiemēriKuģa zēna darbam viņš bija par gausu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMirdza atdarināja Priedes Jāņa gauso runas veidu.
2.Tāds, kas noris lēni, bez spraiguma.
PiemēriGausas kustības.
3.Tāds, kas ilgi turpinās, lēni iestājas vai paiet (par laiku, laika posmu subjektīvā uztverē).
PiemēriDienas vilkās vienādas un gausas.
Avoti: