gauss1
gauss -ais; s. -a, -ā
gausi apst.
1.Tāds, kas strādā, rīkojas, kustas lēni, bez spraiguma. Lēns.
PiemēriKuģa zēna darbam viņš bija par gausu.
- Kuģa zēna darbam viņš bija par gausu.
- Viņš ir tik gauss, tik mazkustīgs..
- Smagnējais, gausais Gunārs, protams, sēdēja pie mācību grāmatas.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMirdza atdarināja Priedes Jāņa gauso runas veidu.
- Mirdza atdarināja Priedes Jāņa gauso runas veidu.
2.Tāds, kas noris lēni, bez spraiguma.
PiemēriGausas kustības.
- Gausas kustības.
- Iet gausiem soļiem.
- Gauss brauciens.
- Gausi strādāt.
- Viņi kustējās gausi; tikpat gausa un apdomīga bija viņu valoda, - likās, ka katrs vārds, ko tie izrunāja, tiktu sacīts ar lielu piespiešanos.
- Tad viņa atkal brauca un atkal mokoši izjuta pajūga gauso vilkšanos.
- Visam pāri pacēlās zila debess, kurā gausi peldēja balti mākoņi.
- ..Raudzījos es kluss, Lietū gausi gaišums svīda.
3.Tāds, kas ilgi turpinās, lēni iestājas vai paiet (par laiku, laika posmu subjektīvā uztverē).
PiemēriDienas vilkās vienādas un gausas.
- Dienas vilkās vienādas un gausas.
- Gausi vilkās laiks. Likās, vajadzētu būt aiztecējušai veselai stundai.
- Gausi, gausi pienāk pirmās dienas vakars.
- To [pulksteni] jau klausījās mans vectēvs ziemas garos, Gausos vakaros, kad nenāca tam miegs..
Avoti: 3. sējums