glīts
glīts -ais; s. -a, -ā
glīti apst.
1.Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām (par cilvēku, dzīvnieku, arī tā ķermeņa daļām).
PiemēriGlīts augums.
- Glīts augums.
- Glīta sieviete.
- Glīta seja.
- Ilona bija glīta - tumši mati, samērīgs augums, ko lieliski izcēla modernais svītrotais džemperis un baltie svārki..
- Jaunajos.. svārkos vecais Brīviņš izskatījās ļoti glīti.
- Vērsītis bij ļoti glīts.
1.1.Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu).
PiemēriGlīts audums.
- Glīts audums.
- Glīti trauki.
- Glītas mēbeles.
- Glīta māja.
- Glīti ģērbties.
- Viņas apģērbs bija vienkāršs.., bet glīts..
- Kārbiņas bija no lakota kartona, krāsainas un glītas.
- «Paskaties uz mūsu fabriku, cik glīta tā tagad izskatās,» Lija priecājās... «Gaišas, gludas sienas, spodri logi, jauna sēta..»
- ..Karlīnes mazais mājoklītis ir tik glīts un tīrs, ka prieks redzēt.
1.2.labi Izveidots (par rokrakstu).
PiemēriRaimonda Riskas rokraksts glīts, skaidrs..
- Raimonda Riskas rokraksts glīts, skaidrs..
1.3.Prasmīgs, rūpīgs (par darbu, darbību).
PiemēriGlīts adījums.
- Glīts adījums.
- Strādāja patiešām veicīgi, un.. darbs glīts..
- Tur pie kūtsgala, glīti sakrauti, nevērtīgi gulēja sarkanie ķieģeļi.
Stabili vārdu savienojumiGlīta nauda (arī naudiņa).
- Glīta nauda (arī naudiņa) — sar. Samērā liela naudas summa.
Avoti: 3. sējums