Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
glītums
glītums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMājas glītumu pavairoja dārziņš istabas priekšā, apņemts nelieliem zedenīšiem. Un ap māju apdēstīti kociņi.
Avoti: 3. sējums