gludināt
gludināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
PiemēriGludināt ar delnu saburzītu papīra lapu.
- Gludināt ar delnu saburzītu papīra lapu.
- Pēc tam ligzdas sienas [strazdi] ar savām krūtiņām gludināja, līdzināja un atstāja saulē izžūt.
- Marta ar suku gludināja ciemiņa bebrādas apkakli.
- Es gludinu ar ēveli ozola finierētus pildiņus..
1.1.pārn. Izvēloties atbilstošus izteiksmes līdzekļus, labot, precizēt (valodu, stilu).
PiemēriGludināt stilu.
- Gludināt stilu.
- ..[rakstnieks] ir gludinājis teikumus, centies izteikties tēlaināk, plašāk attēlot savu varoņu emocionālos pārdzīvojumus.
2.Virzot, arī uzspiežot sakarsētu gludekli, panākt, ka (kas) kļūst gluds.
PiemēriGludināt veļu.
- Gludināt veļu.
- ..modernā, labi gludinātā uzvalkā ģērbies jauneklis.
Stabili vārdu savienojumiGludināmais dēlis.
- Gludināmais dēlis — Ierīce, uz kuras gludina (veļu, apģērbu).
2.1.intrans.
Piemēri..viņš diedza un ārdīja, gludināja,.. apslapinādams pirkstu un piegrūzdams pie gludekļa.
- ..viņš diedza un ārdīja, gludināja,.. apslapinādams pirkstu un piegrūzdams pie gludekļa.
Avoti: 3. sējums