gluds
gluds -ais; s. -a
gludi apst.
1.Tāds, kam nav izciļņu, bedru, kroku, skabargu u. tml.. Līdzens.
PiemēriGluds ledus.
Stabili vārdu savienojumiGludā muskulatūra. Gludie muskuļi.
1.1.Bez viļņiem.
PiemēriUgunskura dūmi lēni plūst pār gludo upes līmeni..
1.2.Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
PiemēriGluda piere.
Stabili vārdu savienojumiGludi skūt (ies).
1.3.Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu). Ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu).
PiemēriGludi mati.
1.4.pārn. Tāds, kurā lietoti atbilstoši izteiksmes līdzekļi (par valodu, stilu). Raits, viegli plūstošs (par runu).
PiemēriKrūmam ļoti patika tādi rakstnieki, kuriem gludi teikumi, visi komati un punkti, kā pienākas..
2.Tāds, kurā nav sarežģījumu, grūtību, kļūmju.
PiemēriNav jau arī mana dzīve bijusi diezin cik gluda.
Avoti: 3. sējums