glīts
glīts -ais; s. -a, -ā
glīti apst.
1.Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām (par cilvēku, dzīvnieku, arī tā ķermeņa daļām).
PiemēriGlīts augums.
1.1.Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu).
PiemēriGlīts audums.
1.2.labi Izveidots (par rokrakstu).
PiemēriRaimonda Riskas rokraksts glīts, skaidrs..
1.3.Prasmīgs, rūpīgs (par darbu, darbību).
PiemēriGlīts adījums.
Stabili vārdu savienojumiGlīta nauda (arī naudiņa).
Avoti: 3. sējums