Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
glītums
glītums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMājas glītumu pavairoja dārziņš istabas priekšā, apņemts nelieliem zedenīšiem. Un ap māju apdēstīti kociņi.
  • Mājas glītumu pavairoja dārziņš istabas priekšā, apņemts nelieliem zedenīšiem. Un ap māju apdēstīti kociņi.
  • Pārticība un glītums raudzījās viņam pretī no katra [mājas] priekšmeta..
Avoti: 3. sējums