Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
godbijīgs
godbijīgs -ais; s. -a, -ā
godbijīgi apst.
1.Tāds, kas izturas ar lielu cieņu, bijību (pret ko).
PiemēriGodbijīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGodbijīgs izskats.
Avoti: 3. sējums