Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
goddevīgs
goddevīgs -ais; s. -a, -ā
goddevīgi apst.
Tāds, kurā izpaužas cieņa, godbijība. Arī godbijīgs.
PiemēriGoddevīgs paldies.
  • Goddevīgs paldies.
  • ..nāca pretī bariņš skolasbērnu, tie.. noņēma cepures goddevīgam sveicienam..
  • Goddevīgi viņš lūdza: «Varbūt atļausiet sevi pavadīt uz mājām.»
  • «..esmu gatavs jums atvainoties par savu šīsdienas pārsteidzību,» Rūdolfs goddevīgi palocījās pret Gediņu.
Avoti: 3. sējums