Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
godkāre
godkāre -es, s.; parasti vsk.
Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
PiemēriSkulte: Mums ir godkāre - padarīt pēc iespējas vairāk savas tautas nākotnes labā. Tā ir sacensības godkāre.
  • Skulte: Mums ir godkāre - padarīt pēc iespējas vairāk savas tautas nākotnes labā. Tā ir sacensības godkāre.
  • Nav jaunajam autoram lielāka ļaunuma par tukšu godkāri, sasirgšanu ar slavas kāri.
  • ..piesardzība un godkāre ļāva spēlēt tikai tad, ja vinnests drošs.
Avoti: 3. sējums