godkārīgs
godkārīgs -ais; s. -a, -ā
godkārīgi apst.
1.Tāds, kas tiecas pēc goda (2), slavas.
PiemēriFēlikss ir patmīlīgs un diezgan godkārīgs. Man šķiet, viņam prātā lielāka karjera.
1.1.Tāds, kura izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGodkārīgs nodoms.
Avoti: 3. sējums