godība
godība -as, s.; parasti vsk.
1.Materiālās vērtības. Labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
PiemēriKalna galā kādreiz esot pacēlusies īsti prāva bruņinieku pils. Tagad par to.. liecina.. akmeņu blāķis.. ..uz šās senās godības palieku čupas var pakāpties..
- Kalna galā kādreiz esot pacēlusies īsti prāva bruņinieku pils. Tagad par to.. liecina.. akmeņu blāķis.. ..uz šās senās godības palieku čupas var pakāpties..
- Cik sīka un nožēlojama [zvejniekciemā] izskatās pagātnes godība līdzās tam jaunajam! Nosūbējušās, apkvēpušās kūpinātavas - un varenie, baltie kombinātu korpusi; greizās, pussakritušās tīklu būdas un plašie kolhozu tīklu šķūņi..
- Viņš mirdams neko neņems līdz, un viņa godība tam neies pakaļ.
1.1.Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
PiemēriTiesa, visa šī godība bija noplukuši, kažokam vietām nodilis spalvojums, papēži nošķiebušies..
- Tiesa, visa šī godība bija noplukuši, kažokam vietām nodilis spalvojums, papēži nošķiebušies..
- ..Jurks [pagasta nespējnieks] apmauca saimnieka zābakus, uzvilka saimnieka drēbes, uzlika jaunu cepuri galvā.. Viņš jutās ļoti neveikli savā tagadējā godībā..
- ..puskažociņš viņu tik stipri pārvērta, ka pat vistuvākie biedri to nepazina, kad viņš pirmo reizi ieradās pie tiem savā jaunajā godībā.
- ..majestātiskā gaitā mūsu slieksni pārkāpj priekšnieks visā savā godībā - jaunā, spīdošā uniformā, gludi atsukātiem matiem, monokli acī.
Stabili vārdu savienojumiVisā (savā) godībā.
- Visā (savā) godībā — Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
Avoti: 3. sējums