Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gorīt
-u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
PiemēriSuns iet pie saites, apaļo muguru gorīdams ar uzpurni zobos.
Avoti: