gorīties
gorīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ļodzīgi kustēties. Arī staipīties.
PiemēriGorīties spoguļa priekšā.
- Gorīties spoguļa priekšā.
- Viņai pie rokas, drusku gorīdamies, skrēja Zizumu puisēns. Tam bija labi vien līkas kājas, bet viņš spēra lielus soļus un tika viegli mundrajai «tantei» līdzi.
- Niklāvs aizsmēķēja un, slinki gorīdamies, izstiepa zem galda garajos zābakos ieautās kājas.
- Liels, pelēks runcis gorījās uz zvērādas, ar tīksmi izbaudīdams no kamīna plūstošo siltumu.
- pārn. ..retas sniega pārslas sāka mētāties, laiski gorīdamās.
1.1.pārn. Gāzelēties (par transportlīdzekļiem).
Piemēri..vāģi [rati] kādu acumirkli gorījās un tad no tiltiņa iegāzās grāvī..
- ..vāģi [rati] kādu acumirkli gorījās un tad no tiltiņa iegāzās grāvī..
- Kuģa korpuss brīžiem gorīdamies augstu pacēlās gaisā, lai nākošajā acumirklī atkal iekristu dziļajās starpviļņu ielejās.
2.sar. Tūļāties, nekā nedarīt.
Piemēri«Nu, - ko nu gories! Nagu nav!» viņš uzbļāva.. Dziļi apvainots, Andrs nospļāvās un metās [akmenim] klāt.
- «Nu, - ko nu gories! Nagu nav!» viņš uzbļāva.. Dziļi apvainots, Andrs nospļāvās un metās [akmenim] klāt.
- Kas nu tas par strādnieku, tikai gorās tīrumā.
Avoti: 3. sējums