Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grāte
grāte -es, dsk. ģen. -šu, s.; tehn.
Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
Piemēri..lējumam, ko izņem no veidnēm, aplipušas metāla spurgaliņas, tā saucamā grāte. Ieejam pie grātes noņēmējām.
  • ..lējumam, ko izņem no veidnēm, aplipušas metāla spurgaliņas, tā saucamā grāte. Ieejam pie grātes noņēmējām.
  • Taču strādniecēm vēl bija krietni jāpastrādā, lai serdeņiem nebūtu grātes un lai tie būtu precīzi.
  • ..produkcija iznāca ar skaidri saskatāmiem defektiem. Lielākā bēda - grātes.
Avoti: 3. sējums