Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
graudēdājs
graudēdājs -a, v.
graudēdāja -as, s.; zool.
Tas (tāds), kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
PiemēriDzeguze nekad savu olu nedēj žubītes, stērstītes un citu graudēdāju putnu perēkļos.
  • Dzeguze nekad savu olu nedēj žubītes, stērstītes un citu graudēdāju putnu perēkļos.
  • Arī daudzi graudēdāji putni savus mazuļus baro galvenokārt ar kukaiņiem.
  • Vairums kukaiņēdāju putnu ceļo naktīs, bet graudēdāji - žubītes, ķivuļi, kā arī vārnas, cielaviņas un citi - agrās rīta stundās.
Avoti: 3. sējums