Ne no šā, ne tā Valija kļuva untumaina, gražīga kā izlutināts skuķis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRunāt gražīgā balsī.
Piemēri
Runāt gražīgā balsī.
«Tas ir gan savādi,» Zenta rādīja gražīgu seju, «es strādāšu melnās miesās, bet Mirdza ēdīs saldumus.»
«Liec man mieru,» Ilga negaidot atcērt, nu jau tīri nejauki un gražīgi.
pārn.Tāds ir Latvijas rudens, turpat saule smaida tik jauka un mīlīga, turpat, kā slēpšanos spēlēdama, ietinas mākonī un negaidot gražīgi uzgāž zemei vaigā vaļīgu ūdentiņu.