graizīgs
graizīgs -ais; s. -a, -ā
graizīga apst.; reti
Dzēlīgs. Izsmējīgs.
PiemēriNeizsakāms rūgtums pārņēma Andriksonu, graizīgs rūgtums, kāds tikai izceļas, kad cilvēks, pats no sevis slēpdamies, padarītu netaisnību samaina ar izciestu.
- Neizsakāms rūgtums pārņēma Andriksonu, graizīgs rūgtums, kāds tikai izceļas, kad cilvēks, pats no sevis slēpdamies, padarītu netaisnību samaina ar izciestu.
- ..tas graizīga un pārsmejošā balsī iesāka [runāt]..
- Kāds visai graizīgs izteiciens.
Avoti: 3. sējums