granātmetējs
granātmetējs -a, v.; mil.
1.Tuvcīņas šaujamierocis, kas šauj ar granātām.
PiemēriŠaut ar granātmetēju.
- Šaut ar granātmetēju.
- Granātmetējs strādā bez pārtraukuma.
- Alžīras ielās viņi [fašisti] izdarījuši vēl 14 terora aktus, no kuriem viens bija arābu kvartāla Belkuras apšaudīšana ar granātmetēju.
- Armija.. aplenca aizu un atklāja granātmetēju un ložmetēju uguni.
- Flangos izvirzīja granātmetējus un galveno ugunsspēku - ložmetējratus.
2.Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju. Granātmetējnieks.
3.Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā.
Avoti: 3. sējums