Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
graudēdājs
graudēdājs -a, v.
graudēdāja -as, s.; zool.
Tas (tāds), kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
PiemēriDzeguze nekad savu olu nedēj žubītes, stērstītes un citu graudēdāju putnu perēkļos.
Avoti: 3. sējums