Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
graudēdājs
-a, v.
-as, s.; zool.
Tas (tāds), kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
PiemēriDzeguze nekad savu olu nedēj žubītes, stērstītes un citu graudēdāju putnu perēkļos.
Avoti: