grozījums
grozījums -a, v.
1.parasti vsk. Paveikta darbība → grozīt1.
PiemēriViņa grozīja galvu un kļuva nopietnāka. Viņam patika galvas grozījums un tāpat arī nopietnība.
- Viņa grozīja galvu un kļuva nopietnāka. Viņam patika galvas grozījums un tāpat arī nopietnība.
2.Paveikta darbība, rezultāts → grozīt2. Izmaiņa.
PiemēriVilcienu saraksta grozījums.
- Vilcienu saraksta grozījums.
- Izdarīt dažus grozījumus lēmumā.
- ..mākslinieks atļāvās patvaļīgus grozījumus.. dziedājumā un piemetināja pašās operas beigās notis un vārdus, kuru nav franču komponista ģeniālajā skaņdarbā.
- Divgades saistības un to izpildi vajag atainot atsevišķi... Grozījumus, papildinājumus tad var darīt zināmus [pionieru] pulciņa stendā.
- Var, piemēram, minēt radikālus grozījumus cāļu kūts un siltumnīcas sākotnējos tipa projektos..
Avoti: 3. sējums