Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gumzīt
gumzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu). Burzīt.
PiemēriViņš stāvēja, mīņādamies no vienas kājas uz otru, cepuri rokās gumzīdams.
1.1.Spaidīt.
PiemēriTie grūstīja un gumzīja viņu.
Avoti: 3. sējums