guļus
guļus apst.
Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
PiemēriDažreiz viņš bija tā noguris, ka nevarēja braukt, bet zirgs to veda guļus ratos uz mājām.
- Dažreiz viņš bija tā noguris, ka nevarēja braukt, bet zirgs to veda guļus ratos uz mājām.
- Guļus stāvoklī Ilzīte jutās labi, bet, pieceļoties kājiņās, bērnu drīz vien sāka mocīt elpas trūkums..
- Pirmie šāva vīrieši guļus ar mazkalibra šauteni.
- ..zāle vietām palika nenopļauta guļus pie zemes.
Avoti: 3. sējums