Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
hēlijs
hēlijs -a, v.; parasti vsk.
Ķīmiskais elements – cēlgāze.
PiemēriPar hēlija esamību cilvēce uzzināja 1868. gadā - to atklāja Saules spektrā. Tikai pēc 27 gadiem to atklāja arī uz Zemes.
  • Par hēlija esamību cilvēce uzzināja 1868. gadā - to atklāja Saules spektrā. Tikai pēc 27 gadiem to atklāja arī uz Zemes.
  • ..[kodolreakcijas] zvaigznes sākotnējais ūdeņradis pārvēršas vispirms hēlijā, bet pēc tam arvien komplicētākos elementos.
Avoti: 3. sējums