harmoniskums
harmoniskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → harmonisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPersonības harmoniskums.
2.mūz. Vispārināta īpašība → harmonisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkaņdarba harmoniskums.
Avoti: 3. sējums