Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
hegemons
hegemons -a, v.
hegemone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Tas, kam pieder hegemonija. Tas, kas realizē hegemoniju. Vadītājs, ietekmētājs.
PiemēriKrievijas strādnieku šķira pierādīja, kas tai ir tiesības būt par buržuāziski demokrātiskās revolūcijas vadītāju, hegemonu.
Avoti: 3. sējums