hierarhija
hierarhija [hi-erarhija] -as, s.
1.Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam. Secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
PiemēriPersonu hierarhija.
- Personu hierarhija.
- Amatu hierarhija.
- Iestāžu hierarhija.
- Viņš [ierēdnis buržuāziskajā Latvijā] ir pasaulē, lai izpildītu pavēles, saņemtu savu mazo algu un cerētu uz paaugstinājumu... Ierēdņu hierarhija ir krauta no monolītiem bluķiem, īsti droši tur kaut ko izkustināt var vienīgi atlaišana vai nāve..
- Neveiksmes un gribas trūkums ved viņu lejup pa sociālās hierarhijas kāpnēm pretim sūrai bezdarbnieka un streiklauža eksistencei..
- ..Latvijas teritorijā izveidojās agrīnā feodālisma hierarhijas attiecības - lielie zemes īpašnieki ekonomiski un juridiski pakļāva mazākos zemes valdītājus.
Stabili vārdu savienojumiBaznīcas hierarhija.
- Baznīcas hierarhija rel. — Secība no zemākā līdz augstākajam garīdzniecības amatam. Centralizēta baznīcas vadība. Garīdznieku kopums.
2.Secīga (jēdzienu, arī parādību) pakļautība (kādā sistēmā).
PiemēriValodas līmeņu hierarhija.
- Valodas līmeņu hierarhija.
- Vēl spēcīgāki kontrasti un kompozicionālie akcenti var rasties tad, kad lielas sabiedriskās celtnes saskaņojas ar ierindas apbūvi fonā, veidojot ansambli ar noteiktu māksliniecisko elementu hierarhiju.
- ..cilvēka organisms ir ļoti sarežģīta sistēma, kas veidota pēc hierarhijas principa.
Avoti: 3. sējums