hieroglifs
hieroglifs [hi-eroglifs] -a, v.
1.Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
PiemēriĒģiptiešu hieroglifi.
1.1.pārn.; sar. Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme.
PiemēriUn burtliči.. katru dienu sūrojās, ka ar zīmuli uzrakstītais neesot salasāms, un varēja te vienu, te otru no viņiem redzēt ar manuskriptu dusmīgi skrējām uz telteni vai zemnīcu pie vainīgā autora, lai tas pats atšifrē savus hieroglifus.
Avoti: 3. sējums