Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
humānists
humānists -a, v.
humāniste -es, dsk. ģen. -stu, s.
Humānisma piekritējs. Cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms.
PiemēriIzcelt cilvēkā labo, skaisto vienmēr tiekušies visi lielie mākslinieki humānisti, kuri saskatīja sava laikmeta pozitīvo ideālu.
  • Izcelt cilvēkā labo, skaisto vienmēr tiekušies visi lielie mākslinieki humānisti, kuri saskatīja sava laikmeta pozitīvo ideālu.
  • Viscauri.. [rakstnieka] daiļradē ironija mijas ar sirsnību un nopietnu dzīves analīzi, aiz kuras jaušam jūtīgu, atsaucīgu cilvēku - humānistu..
  • Pret 18. gadsimta dzimtbūšanas brēcošajām nejēdzībām Latvijā kaislīgi uzstājās vācu humānists Garlībs Merķelis..
Avoti: 3. sējums